Search results for "ATJAUNOJAMIE ENERGORESURSI"
showing 9 items of 9 documents
Valsts atbalsta instrumenti enerģētikā
2017
Šobrīd pasaulē izplatītākie resursi enerģijas ražošanai ir neatjaunojami un to daudzums ir ierobežots ar prognozēm par šo resursu pilnīgu izsīkšanu visai tuvā nākotnē, tomēr pieprasījums pēc enerģijas ar katru gadu pieaug. Domājot par ilgtspējīgu attīstību, kas ietver drošu energoresursu piegādi, augstus energoefektivitātes radītājus, konkurētspēju enerģētikas tirgū un vides aizsardzību, enerģijai no neatjaunojamiem resursiem, kā ogles, nafta un dabasgāze, par nozīmīgu alternatīvu kļuvusi enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, kas rada mazāku vides piesārņojumu un veicina importa ietekmes samazinājumu. Enerģijas no atjaunojamiem resursiem stimulēšanai nepieciešams veidot atbal…
Projekts: Šķeldas tirdzniecības uzņēmuma izveidošana
2016
Šī maģistra darbs ir izstrādāts projekta veidā, un tā nosaukums ir „Šķeldas tirdzniecības uzņēmuma izveidošana” (turpmāk tekstā – Projekts). Projekta pamatā ir autora vēlme izmantot savas iegūtās zināšanas un pieredzi, un iesaistīties tādu Latvijas tautsaimniecībai svarīgu problēmu risināšanā, kā Latvijas enerģētiskā neatkarība, enerģijas piegāžu drošums, efektivitāte un ilgtspējība, vides aizsardzība un siltumnīcefekta mazināšana, Latvijas reģionu konkurētspējas paaugstināšana. Autors nolēmis minēto problēmu risināšanā iesaistīties, Latvijas reģionā dibinot atjaunojamās enerģijas izejvielu piegādes uzņēmumu, par kura nepieciešamību, potenciālo darbību, rezultātiem un iespējamajiem problēmj…
Projekts: Vēja elektroenerģijas ražošanas uzņēmuma AS "Vēja resursi" dibināšana
2019
Pirmie vēja ģeneratori Latvijā tika uzstādīti 1995. gadā, kaut gan vēsturiski vēju enerģiju kā resursu sāka izmantot vēl aptuveni septiņus tūkstošus gadus atpakaļ. Šobrīd atjaunojamo energoresursu (AER), tajā skaitā arī vēja enerģijas, tēma ir ļoti aktuāla gan vides, gan enerģētikas, gan arī investīciju un biznesa jautājumu kontekstā, tāpēc AER tehniskā un politiskā attīstība ir ārkārtīgi strauja un darbības vide ļoti mainīga. 2009. gadā Eiropas Savienībā (ES) tika ieviesta atjaunojamo energoresursu direktīva (2009/28/EK)- vispārēja politiku, kas nosaka, ka līdz 2020. gadam vismaz 20% no kopējām ES enerģijas vajadzībām jānodrošina ar atjaunojamiem energoresursiem. Saskaņā ar Direktīvu Latvi…
Aktuālās vēja elektrostaciju tiesiskā regulējuma problēmas Latvijā
2022
Strauji tuvojas brīdis, kad vides stāvokļa pasliktināšanos un klimata pārmaiņas apturēt vairs nebūs iespējams, tāpēc ir vajadzīgi risinājumi, kas ļautu apmierināt šodienas dzīves vajadzības, tai skaitā pieprasījumu pēc enerģijas, vienlaicīgi neapdraudot nākamo paaudžu iespējas dzīvot labvēlīgā vidē. Ar vēja elektrostaciju palīdzību ir iespējams saražot nepieciešamo elektroenerģiju, turklāt neradot videi kaitīgas emisijas. Neskatoties uz vēja sniegtajām priekšrocībām, Latvija vēja enerģijas ieguves attīstībā uz citu Eiropas valstu fona šobrīd ievērojami iepaliek. Šī darba ietvaros tiks aplūkots vēja elektrostacijām piemērojamais tiesiskais regulējums Latvijā, identificēti trūkumi tajā un mek…
Valsts atbalsts subsidētās elektroenerģijas ražošanai un tā loma enerģētikas nozares attīstībā
2019
Straujie izaugsmes tempi pasaules ekonomikā ietekmē pasaules enerģētikas tirgu. Aktuāli kļūst divi enerģētikas pamatjautājumi – enerģētiskā atkarība un klimata pārmaiņas. Valstu valdības ar vien vairāk uzmanību pievērš atjaunojamiem energoresursiem jeb tā dēvētajai zaļajai enerģētikai. Eiropas Savienības dalībvalstis ir noteikušas savus individuālos mērķus atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kuri atšķiras gan līdz šim izmantoto tehnoloģiju, gan valsts radīto atbalsta instrumentu efektivitātē. Maģistra darba mērķis ir analizēt Latvijas subsidētās elektroenerģijas ražošanas atbalsta sistēmas efektivitāti un izstrādāt priekšlikumus lietderīgākai atbalsta sistēmas radīšanai, lai veicinātu ta…
Biogēno elementu saturs priežu un egļu jaunaudžu skujās pēc atšķirīgas intensitātes atjaunošanas cirtēm
2019
Mežizstrādes intensifikācija notiek ar mērķi tiekties uz ilgtspējīgu attīstību. Koksnes kā atjaunojamā energoresursa nozīme turpina pieaugt, tādēļ resursi jāizmanto maksimāli efektīvi. Vienlaikus nepieciešams optimizēt mežizstrādi atbilstoši vides vajadzībām. Visas virszemes biomasas aizvākšana un celmu izstrāde var būtiski samazināt augsnē pieejamo barības vielu daudzumu nākamajām koku paaudzēm. Darbā aplūkots kā atšķirīgas intensitātes kailcirtes ietekmē biogēno elementu saturu priežu un egļu jaunaudžu skujās. Darbā tika noskaidrots, ka virszemes biomasas aizvākšana apvienojumā ar celmu izstrādi veicina zemāku elementu saturu skujās, taču nenorāda uz kāda elementa trūkumu. Starp stumbru i…
Latvijas atjaunojamo energoresursu politika
2017
Atjaunojamo energoresursu attīstībai tiek vērsta arvien lielāka nozīme valstu enerģētikas politikas plānošanā. Arī Eiropas Savienības enerģētikas politikas viena no galvenajām prioritātēm ir atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana. Balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, Latvijai līdz 2020. gadam 40% no patērētas enerģijas jāsastāda atjaunojamo energoresursu enerģijai. Lai sasniegtu šo mērķi ir nozīmīgi izstrādāt efektīvu, kā arī turpmāk ilgtspējīgu politiku atjaunojamo energoresursu attīstībai. Diplomdarbs “Latvijas atjaunojamo energoresursu politika” ir izstrādāts ar mērķi veikt Latvijas atjaunojam…
Energoresursu izmantošanas stratēģija.
2022
Bakalaura darba tēma – Energoresursu izmantošanas stratēģija. Bakalaura darba mērķis ir analizēt energoresursu izmantošanas stratēģijas, pētīt enerģētikas problēmas un nākotnes izmaiņas. Pētījuma jautājums : Ar kādām problēmām saskaras energosistēmas transformācija. Pētījuma uzdevumi atlasīt un analizēt problēmas, lai saprastu, kas kavē izmaiņas energosistēmā. Pētīt atjaunojamo energoresursu izmantošanas potenciālu nākamo 10 – 30 gadu periodā. Izpētīt problēmas, kas iespaido atjaunojamo energoresursu potenciālu. Izanalizējot aptauju darba autors nonāk pie secinājumiem un izrietot no tiem sniedz priekšlikumus par situācijas uzlabošanu. Pētījumā metode - literatūras, zinātnisko rakstu un citu…
Koģenerācijas staciju koksnes pelnu un bioogles īpašības un to izmantošanas iespējas lauksaimniecībā
2017
Biomasas koģenerācijas sistēmas ir labs risinājums videi draudzīgākas enerģijas (siltuma un elektrības) ražošanā, tomēr biomasas sadedzināšanas rezultātā rodas ievērojams daudzums pelnu un bioogle, kas pārsvarā tiek apglabāti poligonos kā atkritumi. Maģistra darba mērķis – analizēt biomasas koģenerācijas staciju koksnes vieglo pelnu un bioogles sastāvu, īpašības, tajā skaitā toksicitāti, ietekmi uz augu attīstību, kā arī izvērtēt izmantošanas iespējas lauksaimniecībā. Rezultāti liecina, ka vieglie pelni un bioogle, nepārsniedzot noteiktu koncentrācijas līmeni, veicina sēklu dīgtspēju, augu augšanu, biomasas pieaugumu un nodrošina labu sakņu attīstību. Tādējādi pelnus un bioogli ir iespējams…